Mazo molekulu tirgus ir bijis veselības aprūpes nozares balsts, un tā vēsture aizsākās 19. gadsimta beigās, kad tika atklāts aspirīns. Šiem savienojumiem, kuriem parasti raksturīga maza molekulmasa, ir viegla difūzija cauri šūnu membrānām, tāpēc tie ir īpaši efektīvi visdažādākajos terapeitiskos nolūkos. Gadu gaitā mazās molekulas ir dominējušas farmācijas nozarē, jo to ražošana ir relatīvi vienkārša, tās ir stabilas un ērta perorāla lietošana. Tās ir bijušas daudzu zāļu hitu pamatā, un joprojām ir galvenais mērķis zāļu atklāšanā un izstrādē. Paredzams, ka mazo molekulu tirgus attīstīsies līdz ar progresīvu tehnoloģiju integrāciju. Tendences liecina par pāreju uz sarežģītākām molekulām ar augstāku specifiskumu un iedarbību. Mašīnmācīšanās un skaitļošanas ķīmija kļūst arvien izplatītāka, palīdzot izstrādāt molekulas, kas var būt vērstas pret iepriekš “neārstējamām” olbaltumvielām. Peptīdu farmācijas tirgum ir bagāta vēsture, kas aizsākās ar vienkāršu peptīdu sintēzi 20. gadsimta sākumā. Izšķirošais brīdis bija insulīna izolēšana 1921. gadā, kas iezīmēja peptīdu kā terapeitisko līdzekļu parādīšanos. Kopš tā laika peptīdi ir atzīti par specifiskiem un spējīgi iedarboties uz plašu fizioloģisko procesu spektru. Atšķirībā no mazām molekulām peptīdi sastāv no aminoskābēm, kas ļauj tiem atdarināt vai izjaukt olbaltumvielu un olbaltumvielu mijiedarbību, kas ir kritiski svarīga daudzu slimību gadījumā. To izmantošana ir paplašinājusies no endokrinoloģijas līdz onkoloģijai, neiroloģijai un citām jomām, un pašlaik ir apstiprināti vairāk nekā 60 peptīdu zāļu. Peptīdu tirgus ir gatavs ievērojami paplašināties. Peptīdu inženierijas, zāļu piegādes sistēmu un stabilitātes sasniegumi ir pavēruši jaunas iespējas terapeitiskiem lietojumiem. Šo izaugsmi veicina hronisku slimību pieaugošā izplatība, peptīdu precīzas mērķēšanas spējas un to nozīme personalizētajā medicīnā.